Un beddu vucativu

In a fola ‘A Volpa è u Lupu’ di Martinu Appinzapalu (in i so Raconti è Fole di l’Isula Persa), ci hè ‘ssu beddu vucativu, quandu a volpi chjama u lubbu: ‘‘o cumpar Lù’’, in ‘ssu strattu:

“Stat’appena si tira un fisciu di i longhi, chì significava : o cumpar Lù, aiò quì!”

Si cunnosci o Pè (à Petru), o Antò (à Antonu), o Anton Sà (à Anton Santu), o bà (à u babbu), o mà (à a mamma), o minnà/o mammò (à a minanna/mammona), o missià/babbò (à u missiavu/babbone), o zì (à u ziu), o parè (à un parenti), o cucì (à u cucinu), o cumpà (à u cumpari), o sgiò curà (à u curatu) è cetara è cetara…. ma o cumpar Lù hè cusì beddu, … eppo ni faci centu: o cumpar mù (à u mulu), o cumpar cavà (à u cavaddu), o cumpar ghjà (à u ghjattu) è cetara è cetara…